pēdējais vīkends pirms aizbraukšanas izvēršas diezgan pa trako. piektdien biju ciemos pie ex-klasesbiedrenes, kur satiku vēl pāris tādus exus, un tas mani vienā rāvienā atsvieda astoņus gadus atpakaļ. pirmkārt jau tas, ka pizdec astoņi gadi, bet otrkārt un vispābā tā sajūta nebija slikta. jo viņi nav mainījušies. ne jau tā, ka es būtu cits cilvēks (kas es īstenībā esmu), bet cilvēkiem ir ļoti spēcīgas rakstura iezīmes, kuru stiprumu es spēju novērtēt tikai tad, kad satieku, lūk, vecās mizas.

a vakar.... vakar bija g.fon.k un g. dzimšanas diena(s). g aizmirsu iedot dāvanu (stupid stupid stupid!!!), bet pats arī vainīgs, atnāca vēlāk par citiem un saģērbies arī kā totāla mauka. vispār pasākuma dresskods bija maukas. es arī biju pacenties - noštātējos melnā pieguļošā triko un pavirsu vēl tāda gaišspilgti zaļa sēņotāju jaciņa, un kājās lielās kedas. nu, par stilīgo mauku biju pārvērties. un jaunieši tiešām bija tā sapucējušies, ka vakars kulminējās ar braucienu (logi vaļā, kājas ārā) špacierēt pa kaļķu promenādi. pilnīgs čau. neko tādu nebiju darījis kopš skolas laikiem, nu, ar pārģērbšanos, aurošanu, ārzemnieku provocēšanu (viens mani pat taisījās piekaut) un lokālās tautas mulsināšanu.

lūk, tā es atgriežos septiņus līdz desmit gadus vecā pagātnē.