gribēju pastāstīt, ka, braucot ar velosipēdu pa mežaparku, var uzdurties pagātnes rēgiem, greizo spoguļu valstībai un labirintam, pūķim, saulītei, sēnei, kosmosam un centrifūgai. uzkāpu pūķa mugurā un kliedzu cik spēka - i aiz prieka, i bailēm.. un tas TIEŠĀM ir bailīgi, ekstrīms, jo pūķim it kā tūlīt lūzīs vadzis, un tas beidzot izrausies, - vajag tikai atrast vajadzīgo enerģijas konfigurāciju, pareizos cilvēkus, tā sacīt.