rakstot iepriekšējo ierakstu, es domāju par to, ka:

a) laviešu valodas sintaksi un interpunkciju es vairs nezinu tik labi, kā agrāk;
b) esmu ļoti pievērsies laicīgajam, mani ir apsēdis jaunas mašīnas dēmons un jauna mobilā telefona dēmons, no kuriem pagaidām spēju atkratīties, bet nezinu vairs, cik ilgi vēl;
c) esmu vienmērīgā slānī apgādājies ar mini-plānu tauku kārtiņu, kas tomēr pamanās, ja skatās uz sevi spogulī no sāniem. pupu gali jau tā kā sāk nokarāties. steidzami gribu jogu;
d) manā dzīvē pašlaik akūti pietrūkst garīguma, ar kārtējo pļāpāšanu esmu to kaut kur nopļāpājis otrajā plānā;
e) bet varbūt mani sabojā reklāma;
f) esmu pazaudējis to stāvokli, kad varu teikt, ka man nav problēmu, tā palikusi vairs tikai teorija, bet es gribu tur atpakaļ, es gribu tur atpakaļ;
g) es gribu tur atpakaļ;
h) es to darīšu rīt.