santa barbara ir pasaules vislabākais veikals, un es esmu laimīgs, ka atkal mītu tā tuvumā. aizvakar, piemēram, neņemot vērā, ka diena jau no paša rīta bija nolemta mūžīgai saprāta krēslai, kas, lūk, vainagojās veikalā santa barbara, kad es, kā ļaunā sapnī, izjusdams nenormālu kaunu un no tā visu padarīdams vēl sliktāku, mocījos varoņa mokās, pūlēdamies atdalīt dzeltena plastikāta maisiņa kreiso pusi no labās, ar vienu man tas neizdevās, es ņēmu nākamo, un tad vēl nākamo, un apzināti neskatījos apkārt, bailēs, ka mani varētu kāds ieraudzīt un nosodīt par šo visneivklāko no visiem momentiem, kas saistīti ar ieprikšanos... bet es jums saku, tas nav nekas. pats labākais sāka šķilties brīdī, kad kases aprāts, izšaudams atvilkni, uzmirgoja ls 4.44, es momentā atcerējos, ka 4 ir ķīniešu pats sliktākais skaitlis, par spīti tam, ka pārdevēja centās mani mierināt, apgalvojot, citēju, "labi, čto ņe six six six".

tajā brīdī, šķiet, izšāvās visas pasaules atlikušie korķi, un dēļ šī momenta, i know, ziema sāksies maijā.