šonakt meitene, kas bija kopā ar mani, bija kopā ar mani kādā dīvainā konkursā, pilnas pils istabas bija tēlu un masku un nezvēru un ākstu un meitene, ar kuru es biju kopā, protams, kāpa pjedestālā, viņas tērps bija tāds, ka visiem žoklis atkrita, tas virspusē viss no zelta, zem zelta no sudraba, zem sudraba no zīda, zem zīda no brokāta, zem brokāta no tvīda, zem tvīda atkal no zīda, zem zīda brūni puķaini peldkostīmi trijās treknās kārtās, zem tiem veca vilnas veļa visās varavīksnes krāsās, noaplupušām malām, pussprīdi pāri nabai.

kad pa vienam tērpi bija novilkti, kails ītstenībā biju es. no rīta onanēju, domājot par meiteni, ar ko kopā to visu piedzīvoju.