nē, viņa tikai skatījās uz mani, sēdēdama uz baļķa. mugurā viņai bija liela brūni-zila puķaina kleita ar špicēm un polsteriem. un seja pavisam pavisam apaļa kā mēness, un plata, tikai spilgti rozā ar baltām atlupušas ādas mozaīkām. viņai bija diezgan atšauta augšlūpa, bet deduns tik mazs un uzrauts, ka, no priekšas skatoties, tikai divus melnus caurumus varēja redzēt - drusku tuvāk saliktus nekā acis. kleitai bija balta apaļa krādziņa un rokas viņa visu laiku slēpa. kājās bija mazas melnas laiviņas, un kājas arī kājas arī bija spilgti rozā. gandrīz vai lillā. mati viņai bija šķidri, lēkšķēs pārglausti pāri plikajam galvvidum, pakausī pusatsējusies šķībi karājās rozā bantīte ar violetiem punktiņiem.

es neko nepārspīlēju un nepiedomāju - viņa tiešām bija spilgts personāžs. a skukas īkstīši bija koši zaļi un koši zili un koši dzelteni. citi atkal bija kaut kā samiksējušies un vizmoja to krāsu kombinācijās.... un tā tālāk.