braucot no infektoloģijas centra, šodien autobusā iemācījos divus jaunus vārdus no vienas aplam pustrakas kundzītes, kura īstenībā varbūt arī nemaz nebija tik pustraka, jo pati man lielījās, ka kniebējiem (lūk arī pirmais vārds) vienreiz esot rādījusi nevis pensionāru apliecību, bet sava kaķa bildi. bet kaķis viņai esot normāls cilvēks uz gadiem 16, ēdot vēršgaļu un dzerot kefīru nevis tās visas grabžas (lūk - otrais).

jāsaka, ka visu to laiku kamēr dzīvoju rīgā un vizinos ar sabiedrisko transportu, apzinīgi pirkdams biļetītes, ar kniebējiem man nav bijusi nekāda darīšana.

toties manam kaķim (kā jau normālam cilvēkam - haha, jāsmejas) tik nenormāli riebjas viņam nopirktās jaunās grabažas, ka tas jau atkal bija gatavs veikt atentātu pret cukura paku, tikai šoreiz neveiksmīgi - noziedzinieks tika pieķerts nozieguma vietā vēl pirms nozieguma, cukura paka tika cauri ar zilumim un izbīli, cerams nekļūs rūgta. viņas priekšgājējas saturs vēl joprojām pa daļai atrodams zem plīts, kur tas lēnām pārtop netīros cukurgailīšos vai varbūt vienkārši karamelizētā linolejā.