man te nupat pieleca, ka man vārdi vispār kaut kur pazuduši, man smadzenēs par maz tēlainās vielas, jo viss ir tik skaidrs, ka kāpēc par to runāt, a runāt ta gribas, padalīties ta gribas, bet viss da dalās da uz iekšu, uz augšu uz apakšu, iedalās veselumā ne daļās, ko dalīt draugiem

un par to, kas nav skaidrs, - par to da runāt da ir vienkārši bezjēdzīgi. senāk es vēl varēju, a tagad esmu pārāk skaidrā, lasi - impotents, nudien, pārāk dzidri mani ezeri, tā ka nav it nemaz vairs interesanti, teju vai jādzēšas uz visiem laikiem, lasi - visiem laikiem.