ja meklē smago (nu es vienā vārdā ietvēru tavu visu to, kas tajos, uz ko tiecies draudzētie sasvos 20), tas patieis dzen atpakaļ.
jo dabiskā kārtība tiecas uz otru pusi. uz to lērumu, ka stev pritrūkst pie šiem smagajiem.
man domāt, tās ir tavas netīrības, kas tik pazīstamas, tik tuvas tāpēc, ka kvalitāti un virzienu nojauc.

izmantoji savu vajadzību apmierināšanai smagos? ja devi viņiem pretī to pretējo, kas tev atliku likām un piešķirts jau no bērnības, to vieglumu, to gaišo to priecīgo, tad esat kviti.
tāda jau tā jēga - smagajie tiek arī izmantoti, bet ne jau nepelnīti. par to nav jākaunas, ja esi darījis to, ko gribējies un viss.
ai, un vispār tas ir nedaudz sarežģīti vēl priekš manis, bet nav jau zināms, vai tev gribās dzirdēt.