man ir stāsts par veselu dienu zaķusalā. man ir stāsts, kā es pirku lidmašīnas biļeti internetā. man ir stāsts par universitātes izlaiduma oficiālo un neoficiālo daļu. man ir stāsts par pārtiju ar kursabiedriem un to, kā laundžīgi ritmi rāva torni nost kopā ar krievu meiteņu karaoki. turpat - stāsts par to, kā es pats pirmo reizi mūžā dziedāju karaoki. man ir stāsts par to, kā es negribēju jāņus. man ir stāsts par malšanos pa veikaliem pirms izbraukšanas uz laukiem. man ir stāsts par kalifornieša tēvu latvieti, kurš par mamā mājas sauso ateju prasīja "nu, bet kā jūs tā varat??" man ir stāsts par to, kā pats kalifornietis dabūja depresiju, skatoties, kā es cērtu meijas. man ir stāsts par alus pirkšanu ventspilī pēc desmitiem līgovakarā. man ir stāsts par iešanu pirtī un šausmīgu murgošanu pirtsaugšas karstumā. man ir stāsts par irbenes lokatora laipno gidi, ar kuru viens otram paraudājām uz pleca par zinātņu akadēmiju. man ir stāsts par stopētājas aizvešanu 15km tālāk par mūsu pagriezienu un viņas aizkustinājuma asarām, sakot mums paldies. man ir stāsts par alus iedzeršanu pie ugunskura tajā vakarā, kad vairs nebija jāsēžas pie stūres. man ir stāsts par kārli karostā, kurš treilerī ir uztaisījis pirti, bet, lai arī piekrita to sakurināt, pēc tam vairs nebija nekur atrodams. man ir stāsts par milzīgo vēja turbīnu liepājas ziemeļu fortos un 906090 meiteni ar vīrieti plandošās apakšbiksēs uz saspridzinātajiem bunkuriem (teju saulrietā). man ir arī viens stāsts par meiteni liepājas mikroautobusā gluži kā izgrieztu no filmas baraka. turpat arī stāsts par braukšanu mājup pa miglas vāliem un par kalifornieša baidīšanos no zombijiem. man ir stāsts par atpakaļbraucienu uz rīgu visu ceļu pārmijot labi ja trīs vārdus, jo man ir stāsts par to, kā es noguru no runāšanas svešā mēlē.

nu jā. vēl man ir stāsts par atkalredzēšanos pēc neilgas prombūtnes un par mīlestību. ilgu un stipru.