prāta možumam paslīdz garām i vannasistaba, i zaļās tējas pagatavošana, i arī pats pamošanās brīdis. pēkšņi esmu saslēgts āmura-pa-bleķi skaņā, kas tikpatlabi ir vēja tirināta skārda jumta mutācija kādus piecarpus stāvus virs manis. pēc 10 minūtēm es slēgšu ciet ārdurvis, bet man vēl ir vesela mūžība kņudinošas sajūtas locītavās, kas tā vien prasās uz izstaipīšanos.