es tomēr uzskatu, ka laiku pa laikam vajag ļauties kārdinājumiem, lai tikai saprastu, kas tam kārdinātājam vēderā. nu, piemēram, nopirkt intīmpreču veikalā kādu palīgierīci, lai to palietotu kādu laiku un pēc tam, mocoties kaut kādos moraļņikos, atkal izmestu ārā. vai, piemēram, aiziet uz berga šokolādes fabriku, lai pēc tam, mocoties atkal cita veida moraļņikos, nedēļu dzertu tīrošās tējas. vai, piemēram, ar pašpārliecinātību iedvesošu, bet ne pirkumam pietiekamu summu kabatā patiranizēt pārdevējus kādā dizaina virtuvju salonā, lai pēc tam kārtējās pilnmēness pilnmetrāžās to visu atstrādātu dubultā. vai, piemēram, (nb! šitais ir tāds pats piemērs kā pārējie, ja) iegādātos mascenas mobilo telefonu un līdz diviem naktī studētu tā pamācību un lielā kaifā uzrakstītu teju piecas nevajadzīgas īsziņas. šeit moraļņiki, acīmredzot, vēl tikai sekos.