Bērnībā man nebija jūras un nebija arī kino, bet bija Bitīštante un Jēzus bilde pie sienas virs viņsa gultas. Tāda melnbalta. Un vēl bija klavieres, uz kurām katru vakaru viņa sasēdināja visas manas lelles, lai tās no rīta mani sagaidītu. Un vēl es uz tām brīvā ritmā un meldiņā izpildīju "cekulaina zīle dzied, vārtu taļļas galiņā" un "kur tu augi daiļa meita". Un nav man pat nojēgas, kāpēc - taļļas?
Toļikam, tādai plastmasas lellei, bija zilsarkanpuķota krimplēna priekšauts, kas aizsedza dibenu no priekšpuses. Bet bitīštantei priekšuti parasti bija strīpaini.