pa televizoru stāstot, ka ir skaistuma un ātruma formulas (vakar arī pats redzēju), bet es toties nupat braucu ar tramvaja formulu, kas gan ietvēra iekš tevis gan skaistuma, gan ātruma elementus pilnā apmērā. tumši sarkans, drūmu skatu, šķiet, ar numuru 1 (pirmā formula, kā nekā), ātrumu uzņēma kaucošiem riteņiem, bremzēja tā ka zili dūmi šķīst, starp bērnu pasauli un tallinas ielu likās, ka tūlīt apgāzīsies, konduktore jau sāka zviegt nervozu smiekliņu, sak, nevar taču viņš nemaz nobremzēt, uz sliedēm jau slīd kā uz ledus, tā man autoskolā mācīja. diez, ko tas vadītājs domāja, kurp tas steidzās - vai pasažierus ātrāk nogādāt galā? nē, diez vai tik romantiski, diez vai.