mēs taču visi, mīlīši, esam uz naža asmens. cik vienkārši ir no tā nokāpt, paslīdēt un - au! - pārgriezties uz pusēm, sašķelties un beigu beigās nonākt trakomājā. da mūžīgais jautājums mani moka - cik traks var būt, kamēr pats apzinās, ka ir traks? laikam jau necik. pasaki man savu bet..., apstrīdi mani, lai es sajūtu dzīves sulu tevī. dod man savas dusmas, es tev spļaušu sejā mīlestību.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: