piekrītu par besīt - ciešamās kārtas lietosāna jau vien norāda uz vājumu.

un, protams, es pieļauju iespēju, ka es kļūdos. and then again - šķīstīto atpazīt nav tik grūti, cik nešķīsto. es tomēr ticu (un tā, šķiet, ir vienīgā mana tīcība, kurai nav empīriska pamatojuma), ka mīlestība ir mīlestība, un viss tas, kas izpaužas caur aizvainojumu, naidu, pazemojumu (aktu dieniņ tētīt, visi tie seksa veidi), dusmām un aizkaitinājumu - tās ir tiai piedevas.

un tomēr tās acis nodod.