varbūt es izklausos pēc pilnīgi pārezotērizējušamies frīka, bet tas, ko tu sauc par pašsaglabāšanās instinktu, tāds trakums vien ir, jo vienīgā saglabāšanās ir caur dievišķo mīlestību, un es šo iespēju sāku nopietni apsvērt ;))

besī maska, kas man paģēr, sak, tici, man viss ir ok, un pārmet, ja es neticu, sauc mani par nihilistu, ja īstenībā tāds pamatīgi iepuvis nihilisms ir vēl tuvāk - turpat aiz maskas. zini, ir kardināla atšķirība starp dažādiem veidiem, kā cilvēki tiek galā ar nelaimēm. daži caur tām patiešām attīrās, bet citi tikai uzsūc tās sevī. par tiem citiem arī es runāju.