šitādā aukstā rītā, kad rogu lūtis smaida ar miglas dambjiem, šausmīgi sagribas karstu baltu kafiju un pēdējo cigareti no kāda atstātas sarkanā marlboro paciņas. sagribas vilnas zeķu sajūtu kājās un sala augstsprieguma klemmes pirkstos.

(un sagribas ar smaidu nodomāt - nu, tīrie dzīves sīkumi. nu, taču!)

šitādā aukstā rītā, kad diena solās būt skaista, gribas saritināties un nekad, nekad vairs neatšķetināties.

(un sagribas izlaist saknes, atspiest galvu aukstā mākonī un gulēt ciešā, ciešā miegā.)

šitādā aukstā rītā gribas sasalt
mūžīgā
mūžīgā
priekā.