tā tā tā. veiksmīgi esam nosēdējušies līdz pusvieniem un nekas, nekas no darāmo lietu saraksta nav atbiris. vēl vairāk! tam pienākušas klāt kārtējās gribu-izdarīt, esmu-iesācis-darīt un, protams, arī vajadzētu-pamēģināt vienības. un lietas trakums slēpjas tur pat, kur - man ir aizdomas - pačibējusi mūžīgās pēcpusdienas apzinīgā identitāte. es varu iedomāties, cik viņiem abiem tur iet jautri.