es pēc tam atpakaļ braucu pa mangaļsalas autobusa maršrutu. tu noteikti zini to vietu, kur parasti veidojas migla uz ceļa - pie tā ezera. ja nemaldos, tad vētras laikā toreiz tas ceļa posms vispār bija zem ūdens. lūk, tajā vakarā tur bija tāds skats. tā atkal bija tā reize, kad gribējas, lai būtu knipsējamais pie sāniem. virs ezera bija miglā un tālumā spīdēja māju uguntiņas. izskatījās tā it kā šīs ugunis būtu tur - miglā. es nezinu, cik daudz tev izsaka vārds hajao mijazaki un viņa animācijas, bet tajā migluguntiņu skatā bija kaut kas no šī cilvēka animācijas pasaules. sajūtas, protams, neaprakstāmas.