protams, lieki pieminēt, ka šis pilnmēness jau atkal ir citādāks. piemēram, šīsnakts trešajā sapnī es nežēlīgos kvantumos ņēmos ar labi noaugušiem vīriem, vispirms ar visiem kopā, tad ar katru atsevišķi, tad vēl dažādās kombinācijās, un, protams, atkal lieki pieminēt, ka tas bija fantastiski.

otrs spēcīgs aspekts bija naudas tēma. otrajā un ceturtajā sapnī es mēģināju attiecīgi nokratīt un salasīt dimantus, kas auga milzīgā kastaņā, kura bija uzplaukusi vecāķu augstākajā kalnā, pie kura, protams, bija uzstādīti divi bugeļi - viens kravas, bet otrs - kartona. kad dimantus nokratīt izrādījās visai neispējami, es pārslēdzos uz trešo sapni - sak, pietiek taču ņemties ar tiem dimantiem... bet izrādījās, ka viens skaists kristāls, ko biju tomēr no kastaņas izspiedis, man trešajā sapnī tīri labi noderēja, jo derēja par ieejas biļeti kaut kādā arābu pārtijā, kur kaut kā tā sanāca, ka es tikai ar tiem puišiem un tā. kad laiks bija iztecējis, man atkal nācās pārcelties uz vecāķiem pakaļ vēl kādam skaistam dārgakmenim, bet tur jau bija salasījies vesels pūlis, uzcēluši trijstāvu hosteli un piepūšamo angāru, tā, ka, vienvārdsakot, no rīta es biju visai vīlies, ka nācās mosties.

kaut gan... šī diena, iespējams, slēpj ne vienu vien slepenu pārsteigumu, par kuriem - žēl, protams & lieki pieminēt, ka - diez vai stāstīšu