man gan pirmais cēliens kā visus matiņus uz ķermeņa saslēja stāvus, tā līdz beigām neatlaida. pirmajā ainā jau pārsvarā spilgttais krievušku koris darbojās (un tās krievuškas tomēr ļoti precīzi uztaisītas!), tikai otrajā - hermaņa un lisas duets, kuram nu gan es piesieties nekādīgi nevaru!

a grāfienes nāves aina - tik skaista tā franču dziesma, kura uztaisīta 2x lēnāka nekā jābūt, un tad tie diapozitīvi, kas līdzi mainās. zālei tas skats arī īpaši nepatika, bet ar to spotlaitu uz krēsla un melno skatuvi un vintage kažokādām ap grāfieni, tas viss diezgan baisi un spēcīgi izskatījās. a pati nāve - bija labi uztaisīts, ka grāfiene nemaz it kā nenobijās no hermaņa, tikai palika slikti. hermaņa pistoli nemaz nevarēja redzēt (viņam tās laikam uz skatuves nebija), vecā ķēra pēc savas šampanieša (zāļu?) glāzes, tā apgāzās, tad viņa mēģināja atvērt vaļā šampanieša pudeli, kurai ar paukšķi kā pistoles šāvienu veroties viņa saļima, šampanietim skaisti izšķīstot pa gaisu. un viss. simboliski tīri asprātīgi un iespaidīgi. troika semjora tuz.