vēl joprojām apmācies. un, kad jūties spārnots kaut ko varen skaistu šeit ierakstīt, tad nekādā gadījumā nelasi draugierakstus, jo viņi visu par šo dienu, šo laiku, šo mirkli jau ir pateikuši. bez obidas ;))
tas tikai pierāda, cik šis mirklis ir pārejošs, vai ne. un tomēr - caur mākoņiem zem saules, caur peļķēm, kas izžuvušas pagalma asfaltā, caur cukura daudzumu rīta kafijā, caur delnu smaržu pēc pamošanās, caur kaimiņu modinātājpulksteņu vaimanām, caur laikrakstu virsrakstiem un portālu komentāriem, caur naudas daudzumu makā un caur sirdzapziņas kapacitāti, caur putekļu daudzumu viesistabā, caur brokastīm (cikos?), caur neseniem pirkumiem un nule saņemtām īsziņām, caur faktu konstatācijām un diagnozēm, caur sajūtu gradācijām, caur tukšiem vārdiem un grēkiem, caur neatbilstību un caur absolūtu piemērotību, caur pienākumiem un paradumiem, caur labiem nodomiem un iepelējušām atmiņām, caur dziņām un atklāsmēm mēs visi beigās nonākam pie viena un tā paša.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: