manu apņemšanos sākt no rītiem džogot dāsni atalgoja skats pludmalē. pēc noskrieta aptuvena kilometra sastapu pie pašas ūdensmalas nobraukušu jaunu, spožu vaiperu, kam blakus basām kājām pa ledu pārvietojās divi kaili tipi, kurus varētu raksturot kā pure muscle in speedos, ja vien viņiem kājās būtu speedos. no manas uzrašanās viņi nedaudz mulsa, bet, pamanījuši suni, tākā atplauka un teica apmēram kaut ko tādu, ko parasti saka suņiem.

pēc pārsimt metriem es tomēr neizturēju un pagriezos. pludmale bija kā izmirusi - palikusi bija pierastā vientulīgā kompānija: saule, ledus un smiltis. metāliskais ūdens spīdums atgādināja par tehnoloģijām, un vējainais tukšums par kailumu. es skrēju tālāk.