palasu savu cibas žurnālu un sajūtos kā tāds robinsons kruzo, kurš iemests dzīvē apmēram divdesmit gadus vecs ar visumā nepilnīgu setapu un tagad pēta un vēro, izzina un atklāj visu no jauna.

piemēram, šodien, izlasot vienu jaunu roņa komentāru vienam manam vecam ierakstam, kaut kā aizdomājos par to, kā un kādos apstākļos tad es to postu rakstīju, un ko rakstīja frendliste tai laikā, un ko - vēl citi. un sanāk tā, ka visi vienā laika intervālā gruzās daudzmaz par vienu un to pašu, līdzīgām sajūtām, dziņām un atziņām. viena cibotāja izraisīta psihoze? ja envairmentalistiem ir gaija un toltekiem - gaismas organismi, tad cibotājiem - ciba. vienots organisms ar savām vēlmēm un sāpēm, būšanām un nebūšanām. sfēra sfērā, sākot ar bezgalīgi mazo un beidzot ar bezglīgi lielo. es cibā, ciba internetā, a internets sazin kur.