iedarbīgas zāles (bez4pieci) rakstīja, @ 2005-02-14 00:54:00 |
|
|||
mana visattīstītākā (lai arī sabojājusies) personības iedaļa ir automātiskās apdomības modulis.
*
un man ir vesels arsenāls piegājienu, kā to apmuļķot. viņš, piemēram, domā, ka es tikai aiziešu ciemos, un pēc tam uz mājām. kā ēsmu es tam deguna priekšā vicinu nākotnes ainiņu ar savu guļamistabu un drošības aspektu. citādi vēl uzsūtīs reiboni un paniku. bet, tikko kā es esmu no namatēva atvadījies, tā es viņu paņemu ar šoka momentu. nē, es vēl kamēr braucu, tikmēr šis tic, ka uz mājām. bet tad es piezvanu kādam, vēl kādam, ātri ātri, lai viņš nepagūst atjēgties. fiksi uz kādu dejugrīdu. un tur tad es viņu nostādu fakta priekšā - sūtīsi reiboni, pašam būs sūdīgi. jo klaustrofobiskāka telpa, jo labāk - šis stāv pie ratiem. sabaroju ar baldrjānu, ja tam paliek vientulīgi. spiediens: 140 uz 80. pulss: 76.
*
nākamā dienā viņš ir pārāk piekusis, lai vispār ko pīkstētu. nekas manā ķermenī nefunkcionē, un es vēl vakarā, pēc dušas, smirdu pēc sīpoliem. sīpoliem, nezkāpēc, lai arī tos neesmu ēdis. dvielis arī smird. viss smird pēc sīpoliem. temperatūra: 36.3 °C. acu zīlītes uz gaismu reaģē.
*
aiznākamā dienā es pamostos. pamostās mans ķermenis un man parādās aizmirsta vajadzība apmeklēt tualeti. līdz pusdienas laikam viņš vēl turas - božas božas, bet klusē. apvainojies, mēģina mani ignorēt, cērt durvis un cer, ka es varbūt pēc viņa sailgošos. ap pieciem viņš neiztur un uzlaiž vilni, kas sākas pavēderē, bet aiziet līdz pierei. pēc tam nāk vēl viens no pakauša līdz astes kaulam. un iesāpās deniņi. piepampst limfmezgli. iedunās ausīs. spēcīgi spiež starp uzacīm.
pasamaidu un aizvadu to visu zemē. neāksties, ja. nu, labi, dzeršu rozā tableti, ja neatstāsies. tad viņš nobīstas, ka pieradīs pie rozā tabletēm; tam pasprūk vēl pāris reiboņi, bet sajūta samērā ok. veselības stāvoklis ir. slēdziens: norma.
*
normālā funkcionēšanas režīmā tas man neļauj braukt grāvjos, slīgt galējībās. arī tur man ir iekoptas taciņas viņa mānīšanai, man tak gribās kādreiz tā no sirds nodarīt sev pāri, vai kārtīgi, līdz nelabumam ko izdzīvot... - kas manā gadījumā ir viens un tas pats. ja braucu grāvi, tad ar apdomu. līdz nelabumam piedzeros ar apdomu. meditatīvu līdzsvara sajūtu, jo citādāk es vienkārši to nepaveiktu. pagadītos kaut kas tāds, kas mani no tā atturētu. pilnīgi nopietni. diagnoze: pasargāts.