abrāzija un bezobrāzija
ir diena galā, gabals nostrādāts nost, teju pasaules malā ar roku iesim kost, ciparu un semikolu spilvenā, lattelekom rēķinā, tukšā tā ka ieskriet iekšā un nemaņā, nost, to visu nost, va vellos auva auva draudzene lauva, atkal kā parasti, galdu un stūra dīvānu ārā kā debesu mauka, likteņa varā, tumšā ieliņā, 0, 1, 2, cepuri nost.