kad tās ir pierakušās tev jau pavisam tuvu, kad šaurā ledus sieniņa jau rezonē to virstoņus, tad tu paņem mazo skalpelīti un izgriez ledū caurumiņu un skaties kā tava puse pildās ar medum līdzīgajām skumjām. visnodevīgākais ir brīdis, kad tās lēni ierāpo tavās nāsīs - tad ir tā, it kā tu pasaulei uzgrieztu 3d efektu, skaņai uzliktu filtru, nogrieztu kontrastu un gaišumu. vēl pāris mirkļus redzi sevi no malas, bet tad medus aizķepē tev acis, tu ieslīgsti sulīgajā miglā, patīkamajā dzeltenīgi siltajā krēslā, mīļajā sentimentālajā kokonā, tad ar tevi ir cauri. līdz nākamajai reizei.