nu šitās ir pupu mizas :))
...vārdos izteiktais nevar kļūt tik nekustīgs kā jebkāds tīrās kontemplācijas objekts. Jēga, ko iespējasm izteikt un par ko iespējams runāt, salīdzinājumā ar tādu kontemplācijas objektu ir slidena, ja kāds to grib ieraudzīt un aptvert, tā aizslīd projām...tomēr redzes metaforas izmantošana ir gājusi mzumā, jo uzsvars un interese no kontemplācijas, no nūs, pilnīgi pārsviedusies uz runu, uz logos. Sakarā ar šo pārvirzi mainījies arī patiesuma kritērijs: atziņas sakritību ar objektu, ko saprata analoģiski redzējuma sakritībai ar redzamo lietu, kā kritēriju nomainījusi tīrā domāšanas forma, kuras pamatlikusm ir nepretrunības princips. Ārpus analītisko atziņu jomas tas nav atzīts par pietiekamu patiesuma kritēriju, nedz par tādu izmantojams...