Nu jau Tu apraksti galējo situāciju, kas tik tīrā un baisā veidā realitātē nemaz nepastāv. Es Tev te varētu minēt virkni piemēru, kur pat tad, kad vecākiem bērns ir bijis viņu neīstenotie sapņi, notikuši tādi brīnumi, ka aplauzušies ir gan vieni, gan otri.
Mans domāt, ka daudz kas atkarīgs no bērna, no vecāku audzināšanas veida, no satiktajiem cilvēkiem - vienvārdsakot, to ietekmējošās nianses ir tik daudz, ka bērnam vajadzētu dzīvot izolētam četrās sienās un neko nenojaust par brīvās gribas esamību, lai piepildītos Tevis aprakstītais variants.
Nav tik traki. :)