velosipēds
Es šodien nopirku riteni. Nopirku no jaukas meitenes, no rokas nopirku, bija jābrauc pakaļ uz Zundas masīvu. Ritenis man uzreiz iepatikās. Es uzreiz mēģināju iepatikties arī viņam. Brauciens pa saulaino Rīgu manī pamodināja vairākas, klētiņā noliktas, bailes: 1. bailes būt smieklīgai, 2. bailes no mašīnām, 3. bailes uzbraukt gājējiem, kādai mīlīgai vecenītei vai, vispār trakums, bērnam, 4. vēl kaut kur ēnā sēdēja un pīpēja bailes, ka man to riteni nozags (kas notika ar iepriekšējo). Bailes būt smieklīgai es pārvarēju pirmās - smieklīgai būt ir forši. Jā. Bailes no mašīnām es atstāju uz citu reizi. Bailes uzbraukt gājējam es macījos uzveikt ar arvien pieaugušo veiklību manevrēt pa ietvi.
Vārdu sakot, es esmu ļoti apmierināta, ka man nu ir braucamrīks. Vēl man jānopērk meitai bērnu krēsliņš.