pēdējo dienu notikumo un nedēļu pasākumi mani sāk atgriezt normālā emociju spektrā,vajag tikai dusmas aizvākt prom un tad jau aizies normālajā.
sēžu franču kafejnīciņā,malkoju čajukčku un lādēju laptopu,fonā franču sanšoni skan un ārā smuki saulīte spīd.
..es smaidu,lasu ik pārdienu vēstuli no francūža un iekšēji ķiķinu.viņš mani kacina ar silto laiku Parīzē un stāsta,ka drīz jau dosies ielās ar riteni,un saka,ka sācies izpārdošanu laiks un vai man nevajag kaut ko iegādāt.
aiaiai,varbūt ja viņam nebūtu 30 un man nebūtu bail no vīriešiem,tad paķertos,bet esmu pārāk fucked up in my mind un negribu vīrieti,kurš ir 12 gadus vecāks par mani.