trešdiena
vienīgais pieaugušais,kuru vēl klausu,vakar aizveda mani mājās.
tiku mammas padusē,izraudājos un tagad miljons akmeņi novēlušies no kalna.
mamma palikusi jaukāka un šķiet,ka viss par varētu būt kārtībā,bet tad jau laiks rādīs.
ir vēl tā nesaprotamības sajūta.nesaprotu kā var tā izmest un tad uzvesties tā.
___________________________________
šī brīža prioritātes:

pabeigt skolu.
atrast kniebienu.
uzlabot atmiņu.
izdarīt kaut ko,lai drīzumā no lieko kilogramu daudzuma neuzblīst seja.
__________________________________
tagad es sēžu pie laptopa ar alu un splifu rokā un blakus krājās lielais parādu kalns.
dzīve ir kā čili šokolāde.
un mēs esam konstatējušas faktu,ka atnākot mājās ap 4 no rīta,pamatīgā dzēruma pakāpē,mēs aizejam uz skolu,bet esot mājās 20min. pirms iziešanas uz skolu,mēs izvēlamies iet čučēt.
tāpēc šonakt laikam uz pienu.