Pilnmēness nogurdinātie - Unreal estate*

Pārlasot vedjmah ierakstu un tā komentārus, atminēju, kā te īsi pirms JG šļūcām aizstaigāt līdz Lielupes ietekai un nolēmu padalīties drusku ar Latvijas ūberīpašumu iespaidiem.

Atpakaļceļā gājām gar Lielupes krasta civilizēto pusi, ievērtējām vietējo kolorītu. Ziemā, protams, viss tāds drusku paplucis, bet vismaz galvenais ceļš notīrīts, ka spīd un laistās.

Izejot no viena nosacītā ciemata, kur sakucējušās 10 mājas un viesnīca, un ejot līdz nākošajam vasarnīcu pudurim gar mežu, uzmanību piesaistīja tipisks subj piemērs: meža malā ēku čemurs: priekšas zālājā netīrs sniegs, visam pa virsu kārtīga sēta. Kā arī pie ielas eleganta (un ar to, draugi, es domāju vējā atkārušos) planšete/stends, kas lepni proclaimo, ka šis komplekts esot Christie's(!) Baltic(!!) izsoļu objekts.



Neko daudz no ielas redzēt nevarēja, atskaitot to, ka visur logi bija tumši, vien pa galvenās ieejas stiklotajām durvīm varēja redzēt, acīmredzot, priekšnama(sic) televizora spīdumu.

Ejot tālāk, redzējām vēl daudz ko amizantu, bet galvenais uzmanības vērtais bija Bebru ielas neglābjami pievilcīgā jauna(!) koka māja ar ielaspusē uztaisītu dārza labirintu, kas izskatījās pārlieku tikla un labā izpratnē normāla šai vietai.

Skatoties šo māju Google kartēs un meklējot, kur vēl kas par to būtu redzams, neko neatradām, toties uzdūrāmies satriecošam saitam: http://www.vipjurmala.lv/ .

Un te nu mans žoklis atkārās. Друзья, это нéчто! Principā, te var redzēt iemūžinātus visus Latvijas saldos 90os: cilvēku priekšstatus, vēlmes un gaumi, jeb pareizāk sakot, tās absolūto šizofrēniju un fantastisko mietpilsonību.

Nebija teju nevienas mājas, kur neatkārtotos simboliski: vairāk vai mazāk izscakota pseidoklasiska āra(kolonnas! balustrādes!), viena vai divas -- parasti ļoti šauras un tumšas -- istabas pārkrautas ar labākajā gadījumā ampīra un rokoko pakaļdarinājumiem un pufīgiem aizkariem, un pilnīgi neticamas guļamistabas (vismaz 3), kur tad nu beidzot saimnieki varēja no visa tā kaut nedaudz atpūsties, izbāžot no segas apakšas savu proletārisko izcelsmi (© M.Gorkijs).

Raugoties cauri, jāsecina, ka visam šim gogelmogelim ir uzkrītošs vadmotīvs. Praktiski visās mājās visās telpās ir montēti iekārtie griesti un tajos iebūvētas apaļlampeļu garnitūras, kas dzīvespriecīgi apskrien apkārt istabai un griestu centrā ietūcītajai kristāla liellustrai.

Tā pati "Christie's Baltic" muižele ir visai tipisks piemērs, kurā "ekskluzīvās celtnes" nozīmē mednieku namiņu ar vaskadrānas galdautu, un virtuvi, kas darītu godu 90o gadu sākuma izpratnei par eiroremontu no lētākajiem materiāliem. Par visu šo skaistumu tiek prasīts 2.8M EUR. Laikam lieki piebilst, ka tā saucamajai izsolei ar Christie's neizskatās, ka būtu bijis jel kāds sakars.

Savukārt viens no ilustratīvi kontrastainākajiem laikam rādījās "Objekts Nr. 136" kas no ārpuses un pirmās iekšas bildes izskatījās, ka varētu pretendēt uz kaut kādu stila ievērošanu, ja ne ko vairāk:





Taču, ak vai, tālāk par āru un šo iekšas istabu saimnieki nebija izturējuši, un guļamistabā beidzot gribēja sajusties kā cilvēki:




Vēl pāris hailaiti no dažādiem obkjektiem:



Melno rituālu priekšnams (jā, tas ir pirmais stāvs un aiz muguras jābūt ieejas durvīm), vadmotīvs - prisutstvujet:


Mūzikas pieliekamais kambaris ar priekšādiņu. Vadmotīvs - joprojām ar mums:



Kāpnes uz krematoriju:




Aiz muguras, atļaušos aizrādīt, ir baseins:


Šāds:



Ekskursijas nobeigumā jāpadalās ar intrigu. Pats dārgākais vipjurmala objekts ir par 7 mln EUR. No kura attēlos ir pieejama tikai noslēpumainā fasāde:



Lūk, kas gan tur varētu būt iekšā? Pilnīgi bail paliek iedomājoties.