Gastroantropoloģija? |
Gastroantropoloģija? | 25. Apr 2006 @ 16:40 |
---|
Šodien beidzot pieķēru sevi pie fakta: taisot sev sviestmaizes, vienmēr taisu pāra skaitu. Divas, četras, paretam sešas. Taisīt piecas vai trīs tā neapzināti šķiet kaut kā nepareizi - nepabeigti. Un kā ir jums?
|
Iepriekš par to nebiju aizdomājusies, bet... laikam tāpat. Varbūt tāpēc, ka vairāk par divām nevaru apēst vienā reizē. :D
Nu bet ja uz franču baltmaizes?
divas un atkal divas - pieturos pie nemainīgām vērtībām. :D
Same shit here. Usually 4 is the number.
man atkal patiktu trīs, septiņas, deviņas vai vienpadsmit, bet parasti jau tomēr divas vai četras.
ar vienu par maz, ar trim kādreiz par daudz, a kādreiz vienkārši nevar izšķirties divas ar sieru un vienu ar desu vai otrādi :) a citi jaukie skaitļi tik kumosiem der, īpaši jau 21
Bet "par daudz" vai "par maz" taču būtu atkarīgs no tai skaitā riku izmēriem, vai ne? sešas maizītes no franču baltmaizes "desas" ir varbūt kāreiz tikpat cik trīs no standarta batona? :)
franču bagete vispār jau jāgriež uz pusēm un tad gareniski uz pusēm, tad jāsakrauj pa vidu viskautkas, un tad pat puse var būt par daudz :) mans brālis savukārt jaunībā mēdza ar vērienu smērēt sev maizītes, tas klājiens aizņēma vai visu galdu..
es pat varu paskaidrot kāpēc man tā ir. jo es maizes šķēles vispirms apcepu tosterī, un tikai tad lieku viņām kaut ko virsū. un kā tad tu cilvēks cepsi vienu maizīti tosterī, kurā ir divi maizīšu 'sloti'?
That at least makes sense. Tad netostētas maizes tu laikam sev taisi reti.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |