uj, cik skaudri uzrakstīji, nebūtu šodien man tik maz laika, es varbūt apraudātos. bet uz raudāšanu, tāpat kā uzkopšanas darbiem kapiņos, ir jānoskaņojas, jāsadūšojas, jāsaņemas.

protams, ka viņas tur kopj savas atmiņas un jaunību. mēs 'nāksim' vecāki, arī biežāk iegriezīsimies. atceros, kā skolnieks aplam negribēju uz kapiņiem vecmāmiņai par pavadoni un maisu lapu aizvācēju, ūdens pumpētāju un pienesēju. bet tagad vecmāmiņas vairs nav, un es apkopju viņas kapiņu (daudz retāk nekā viņa), bet līdz tevis raksturotajam nesteidzīgajam apcerīgumam man vēl augt un augt.