Šīs dienas foto sesija tik tiešām izdevās. Prieks bija tā censties, ko agrāk nebiju darījusi, jo foto nav mans lauciņš. Pārāk dziļi ir iesakņojusies glezniecikā uztver. Profesionālais debīlisms ir lieta, ar kuru cīnīties ir bezjēdzīgi.


Gribot negribot, jāuzteic Kristiana Brektes jaunā izstāde, sabiedrībā saceltā panika ir iespaidīga, kaut gan, manuprāt, šī izstāde nav šādas ievērības cienīga.. jebkādas ievērības. Šoreiz pārmetmu lodes birst pār sabiedrību, kas pākšņi ir kļuvus tik morāla, ētiska.. un vispār viens izsmalcināts estētu bariņš. Man pretīga ir šī liekulība. Ieraugot pāris beigtus lopiņus, visiem morāle un ētika kļūst par nozīmīgām vērtībām. Jājaautā, kā gan šie cilvēki spēj skatīties telvīzoru, izmantot internetu un eksistēt mūsdienu sabiedrībā bez smagiem, nospiedošiem sirdsapziņas pārmetumiem? Un kādēļ šausmas, kas notiek ar cilvēkiem viņus tā nesatrauc, tad tie ir tikai kārtējie sāpju, asiņu pilnie notikumi, kādi tagad notiek ikdienas.