blondīne. ([info]beacon) rakstīja,
@ 2008-08-25 02:51:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:...

Draņķa dzīve.
Viens vienīgs teātris ar mainīto lomu spēli.
Anatomijas stund ar nemākulīgi uzšķērstu līķi, maltā gaļā pārvēstām iekšām un studentu ar trulu skalpeli rokā, līdz vēmienam pašapmierinātu smaidu sejā.
Un Tu nekad nezini, kad kļūsi par to otru.

Neredzu attaisnojum ne manai, ne arī citu eksistencei.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nabaga_nashkjis
2008-08-25 14:55 (saite)
nekad?
neesi gājusi pa ielu un papriecājusies par kādu mazo,kas Tev uzsmaida.
pārsmejusies ar draugiem par kādu idiotu vai cacu ar žurku padusē?
pasmaidijusi redzot,kā parkā atplauks pirmās lapas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]beacon
2008-08-25 15:01 (saite)

Tas ir prieks.

Un tie mazie nekad man nesmaida, lai arī cik ļoti viņiem uzsmaidītu es. Sataisa lielas acis un neizpratnē sakatās uz mani.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nabaga_nashkjis
2008-08-27 21:58 (saite)
nu ja.izblāmējos. :D

a tu pamēģini nesmaidīt,bet uztaisīt muļķa sejas izteiksmi.
vot tad sajūsmā brēks kā nelabie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?