Šovakar beidzot notika tas, kā dēļ visvairāk gaidu vasaru - negaiss.
Tas spēks un gaisā atstātā enerģija mani uzlādē un liek sajusties dzīvības pilnai.
Zibens, kas kā samazglotas koka saknes, kā dusmās asinīm pieplūduša vēnas virs kakla pāršķeļ nakti. Pērkons, kas, pie horizonta rēcot, cenšas atraut no mirstošās zemes debesis, lai atsvabinātu tās no cilvēku radītā posta.
Spēks un vara, ko neviens nespēj kontrolēt.