Man nepatīk komūnas, dzīvokļa biedri, un pavisam noteikti man nepatīk istabas biedri.
Vienīgais vieds, kā te pabūt vienai ir iziet uzsmēķēt vai jānomaldas mežā. Patiesībā, viss ir jauki, ir pat jautri, bet man dienā vajag tos brīžus pilnīgā vienatnē, ar baudāmu mūziku, bez nesmiklīgām anekdotēm pirms miega. Man jau seja sāp no tām samocītajām izteiksmēm, ko no manis sagaida kā reakciju uz tukšiem teikumiem, sarindotiem vārdiem bez jebkādas domas. Pārsteidzoši, cik vienā cilvēkā valdoš bezsaturs, mani spēj nogurdināt.