Vakardienas ballīti pametu ļoti savlaicīgi, jo sapratu, ka rādīt savu sašķobīto sejiņu nav nekāds prieks. Vispār ļoti patīkami - diena sākās agri, šorīt ir, ko smēķēt, un makā ir kaut cik nauda. Bet būtībā aizbēgt lika draņķīgā pašsajūta un bezspēks noraudzīties, kā dažs labs sevi kapā dzen (+tas lieku reizi atgādināja par mani pašu).

Lasīju grāmatu un dzēru vīnu, kamēr atlūzu.