Tātad, četras reizes uzrāpos uz piekto stāvu ar visām savām mantiņām, labi, ka bija izpalīdzīgais junēklis, citādāk būtu visas astoņas. Tagad tā kārtīgāk visu apskatījusi saprotu, cik gan daudz labiekārtošanas darbi jāpaveic. Un kādu laiciņu būs jāpiecieš dzīvokļa biedri. Jāuzvedās arī būs klusu, jo lejas stāvā dzīvo pūķis blodas sievietes miesās. Tad vēl man ir kaudz telpaugu, par kuru likteņiem sekas neuzņemos, kā arī blakus istabā milzīgs būris ar diviem pūkainiem nakts radījumiem. Pārāk daudz vērā neņemamas dzīvības, bet klusums šeit ir burvīgs, samtaini mīksts.