aizkavēts labrīts!
Kā mirstošas zvaigznes pašnāvnieciski noskaņotas bezdelīgas triecās krēslainās nakts apskautajā cinkotās palodzes spogulī. Neartikulēti pieķērcot zem klusuma zīmoga aizkonvertētās stundas, salaužot kaula sirdi acumirkļa pēkšņumā. Sikspārnīgā manierē zīmējot abstrakcionisma variācijas par pilsētas tēmu. Izpriecējot vienīgās uz deju lūgtās viešņas – ciklopu sievas - dzeltenu gaismu čirkstošās laternas. Putnu neprāta laupīts miers, bet no rīta pazemē dzimis miegs.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: