Sudraba skaņa.

May 31st, 2010

12:17 am

Ai, kaa shaadas naktis riebiigi niez, kad glumas skumjas un uzspiests nervozs nemiers, kad melnas darvas skavas vieniigaas, sleedz buutiibas atomus sakariigaa kjeedee. Un veejsh, ka slapjsh kakjeens nemiiliigi glauzhas gar papeezhiem un kaklu, kruushukurvja sprostaa iedziito vilku kacinot. Visam paari zemais jumts, kas galvu spilvenaa spiezh, bet ir jaavar, iztaisnojot muguru, skriemeljus paarskaitiit.

10:21 am - aizkavēts labrīts!

Kā mirstošas zvaigznes pašnāvnieciski noskaņotas bezdelīgas triecās krēslainās nakts apskautajā cinkotās palodzes spogulī. Neartikulēti pieķērcot zem klusuma zīmoga aizkonvertētās stundas, salaužot kaula sirdi acumirkļa pēkšņumā. Sikspārnīgā manierē zīmējot abstrakcionisma variācijas par pilsētas tēmu. Izpriecējot vienīgās uz deju lūgtās viešņas – ciklopu sievas - dzeltenu gaismu čirkstošās laternas. Putnu neprāta laupīts miers, bet no rīta pazemē dzimis miegs.

11:15 am

K: Gribi persiku?
Es: Nē, paldies.
K: Es uz ielas atradu divus latus un nopirku persikus.. man šķiet, ka tie ir persiki. Tu tiešām negribi persiku?
Es: Nē.
K: Kāpēc neviens negrib persikus?
Es: ...

Jocīgs skuķis, nā, tiešām. Viņa ir ļoti savāda, bet man viņa patīk.
Powered by Sviesta Ciba