Nekad nebiju domājusi, ka tieši rakstīts vārds kļūs par vienu no manām otām. Īsti nevar teikt, ka tas tā ir, bet lēnām uz to eju. Biju baigā muļķe, kad setajā klasē smējos literatūras skolsotājai sejā. Varat būt mierīgi, par nekam nederīgu raksnieci es negrasos kļūt (doma pat tāda nav bijus), tādu šajā pasaulē gana. Dzīvi vēljoprojām redzu caur bezgalīgām attēlu virknēm, bet nu mācos tās sakarīgi sakārtot citu acīm, ievērojot rāmi, paspartū un cilvēka redzes un uztveres īpatnības.