01:49 pmNekad nebiju domājusi, ka tieši rakstīts vārds kļūs par vienu no manām otām. Īsti nevar teikt, ka tas tā ir, bet lēnām uz to eju. Biju baigā muļķe, kad setajā klasē smējos literatūras skolsotājai sejā. Varat būt mierīgi, par nekam nederīgu raksnieci es negrasos kļūt (doma pat tāda nav bijus), tādu šajā pasaulē gana. Dzīvi vēljoprojām redzu caur bezgalīgām attēlu virknēm, bet nu mācos tās sakarīgi sakārtot citu acīm, ievērojot rāmi, paspartū un cilvēka redzes un uztveres īpatnības. |
Sudraba skaņa.
May 22nd, 2010
07:06 pm - Kļūšu par apli un dzīvošu tajā.Vakar redzesloka izkadrētā jūra bija iekonservēta trīslitru burkā. Ar sastingušu elpu, kvēlojošām smiltīm, neeksistējošām sarunām. Melno aci pārvilkusi ar caurspīdīgu sudraba zvīņotu plakstu tā žilbināja laiku, neļaujot tam iet mirušā vējrādītāja virzienā. Kā telefonsarunas nesošie stabi zaļi atkritumu konteineri nozaga sapni par cilvēku neesamību. Skudras izsūkušas pasaules dzīvību panikā izdzīvoja narkomāna murgu. Sen izkaltušais stumbrs zaudējis saprātu pacieta visu.Bet aiz muguras mums lija lietus. |
Powered by Sviesta Ciba