Šorīt izgāju apsveicināties ar indīgo pavasara saulīti, protams, asaras pa gaisu. Biju jau piemirsusi kā reaģē manas ziemas tumsas pielietās acis. Tā nu es pāris mēnešus mocīšos un raudāšu līdz saule pārstās kost, bet vispār jauki, kaut tik sniegs ātrāk pazustu.