Šīs dienas laikā esmu novesta līdz pēdējam. Secinājums viens - stres līmenim nav nekādi ierobežojumi.
Un vasara jau galā, bet tā īsti nav bijis laika atpūsties, ja vien par tādu neuzskata saspringtu blenšanu baltā sienā, esot uz ārprāta robežas un bez tīkamas lasāmvielas.
Bez tam, diena kad ieplānota atpūta ir izvērsusies par saraustītu skraidīšanu pa pasauli ar sīki saplānotu grafiku, kurā jāpaspēj: pabūt draudzenes kāzās, paballēties ar sen neredzētajiem pamatskolas klasesbiedriem + apsveikt/satikt vairākas Lienes. Uhhh...