Labvakar! Esmu beidzot atgriezusies mājās pēc saviem pasaules klejojumiem.
Šķiet, dzīve ir kļuvusi pilnīgi citādāka, lai gan nekas daudz nav minījies. Esmu nomainījusi kārtējo skatupunktu, stāvu tajā pašā vietā, bet raugos citā virzienā.

Nogriezu čolku (atbaidošs vārds, bet nezinu, kā to savādāk nosaukt), un nu izskatos uz visiem piecpadsmit. Ja nebūtu mans riebīgais raksturiņš, mani varētu nosauk pat par piemīlīgu meitēnu (līdz absurdam smieklīgi).
Jātzīst, kafijas izslēgšana no ierastās ēdienkartes proporcionāli tiek aizstāta ar atbilstošu alkohola patēriņu. Pienācis laiks piebremzēt, pārmērīga ballēšanās darbadienās un svētdienās jau sāk kļūt par ikdienu.
Nedaudz lepojos ar pagājušo nedēļ padarīto - triju dienu laikā "sacerētais" zpd, manuprāt, ir tiešām labs.
Spītējot visām problēmām, jūtos labi.


Un kā klājas Jums?