Šobrīd visas problēmas apeju ar milzu līkumu, ceru, ka vēlāk tas sāpīgi neatspēlēsies.

Vakar neveikli manevrējot uz slidotavs cienīga ledus, kas bija norijis manu mājupceļu, savainoju kāju. Nu tā diedelēdama čīkst, lai pievēršu tai kaut nedadz uzmanības. Ar katru mirkli skaļāk un skaļāk. Nepatīkami.
Šovakar, lai izvairītos no nomācošām, smagām domām un melanholijas klausos radio, mūziku, kas kaitina, bet neuzmācas ar grūtsirdību vai nopietnību.
Gribas pagriezties, ievilkt elpu un skriet pretējā virzienā uz otru pasaules malu.